-
Verbālā, neverbālā komunikācija veiksmīgas sadarbības veidošanai ar klientiem
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| I. | Komunikācijas process | 5 |
| 1.1. | Verbālā komunikācija jeb prasme sniegt informāciju | 6 |
| 1.1.1. | Komunikācijas psiholoģiskās barjeras | 9 |
| 1.1.2. | Komunikatīvo barjeru pārvarēšana | 11 |
| 1.2. | Rakstiskā komunikācija | 13 |
| 1.3. | Neverbālā komunikācija | 14 |
| II. | Darījuma sarunas | 20 |
| 2.1. | Sava un organizācijas tēla veidošana | 21 |
| 2.2. | Klienta prasību un mērķu noskaidrošana | 23 |
| 2.3. | Sarunu norise, pakāpes | 24 |
| 2.4. | Reaģēšana uz klientu komplimentiem, sūdzībām, atzinību | 25 |
| 2.5. | Klienta ieinteresēšanas, ietekmēšanas veidi saskarsmē | 26 |
| 2.6. | Klientu tipi un komunikācijas īpatnības ar tiem | 27 |
| Secinājumi | 30 | |
| Literatūras saraksts | 31 |
Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Tikai komunikācijā cilvēki var apmierināt savas vajadzības pēc kontakta, pēc drošības, pēc izpausmes veidiem, pēc atbalsta, pēc darba utt.
Vārda komunikācija (communicatio lat.) izcelsme meklējama latīņu darbības vārdā comminicare (aprunāties, dalīties domās, sazināties). Savukārt tā atsevišķās daļas ietver : unio – vienotība, cum unio – ar vienotību, communi – visi. 1999. gadā izdotajā Svešvārdu vārdnīcā komunikācija izskaidrota kā saskarsme, saziņa, domu, priekšstatu, jūtu u.c. apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības procesā. Komunikāciju nevar skatīt atdalīti no zināšanām sociālo kontaktu veidošanā, psiholoģijā, informātikā, vadīšanā, valodā, vadzinībā, loģikā, jurisprudencē.…
Kursa darbs sociālajā psiholoģijā. Veikta teorētiskās literatūras analīze par tēmu, ir secinājumi.


































