Pārdomas
Romāns “Dvēseļu putenis” man lasīšanas gaitā lika pārdomāt visu kas noticis Latvijā un kā cilvēki ir cīnījušies par to, lai mēs šeit brīvi varētu dzīvot. Manuprāt, darbs ir ļoti emocionāls un detalizēts, kas ļauj izprast notikumu gaitu un iznākumu.
Šī bija viena no grāmatām, kurā es tiešām spēju pārdzīvot līdzi tās tēliem, just viņu prieku un bēdas, jo šķita, ka tie ir tuvi cilvēki, tie bija cilvēki, kuriem rūpēja, kas notiek ar mūsu zemi, viņi domāja, kā to glābt un nepadevās pat tad, ja bija sakauti vai šķita, ka cīņām nav gala. Un es domāju par to, ka esmu pateicīga, ka mums bija un ir tik mērķtiecīgi un neapturami cilvēki, jo nevar zināt, kas būtu noticis ar šo zemi, ja viņi nebūtu vākuši kopā cilvēkus un devušies aizstāvēt mūsu zemi.
Lasīšanas laikā nācās pārdomāt arī to, cik burtiski var uztvert romāna nosaukumu, pār Latviju tiešām bija pārklājies dvēseļu putenis, jo šo kauju laikā Tīreļu purvā, Nāves salā un citur palika daudz cilvēku. …
