-
Kaņepju betona izgatavošana un tā īpašības
Nr. | Название главы | Стр. |
ANOTĀCIJA | 3 | |
ANNOTATION | 4 | |
IEVADS | 6 | |
INTRODUCTION | 8 | |
DARBĀ IZMANTOTO TERMINU SARAKSTS | 10 | |
1. | KAŅEPJU BETONA RAŽOŠANA | 12 |
1.1. | Vēsture | 12 |
1.2. | Izejmateriāli | 13 |
1.3. | Ražošanas tehnoloģijas | 15 |
1.3.1. | Iestrāde uz vietas objektā ar veidņu palīdzību | 16 |
1.3.2. | Gatavu bloku ražošana | 17 |
1.3.3. | Pildītu sienas paneļu ražošana | 18 |
1.3.4. | Pūšanas metode | 19 |
2. | KAŅEPJU BETONA ĪPAŠĪBAS | 20 |
2.1. | Pozitīvās īpašības | 20 |
2.2. | Negatīvās īpašības | 21 |
SECINĀJUMI | 22 | |
CONCLUSIONS | 23 | |
IZMANTOTIE LITERATŪRAS AVOTI | 24 |
Betons (no latīņu: concretus – biezs, blīvs, concrescere no divdabja formas - saaugt kopā) – ir visplašāk pielietotais būvniecības materiāls pasaulē – katru gadu tiek saražoti aptuveni 20 miljardi tonnu betona.[1] Ir tikai viens produkts, ko civilizācija izmanto vēl vairāk, un tas ir ūdens. Tieši betonam nepieciešamā cementa ražošana katru gadu rada aptuveni 8% no kopējiem ogļskābās gāzes (CO2) izmešiem. Ja cementa industrija būtu atsevišķa valsts, tad tā būtu trešā lielākā valsts pasaulē pēc radītajām emisijām, mazāka tikai par Ķīnu un ASV. Cementa ražošanā radušies izmeši ievērojami pārsniedz aviācijas degvielas nozari (2,5 % no kopējiem izmešiem) un atpaliek tikai no lauksaimniecības radītajiem CO2 izmešiem (12%).[2] Vēl pārsteidzošāka informācija – visa būvniecības nozare kopumā ir atbildīga par 35% CO2 izmešu.[3]
Pēc autora domām, atsaucoties uz iepriekš minēto informāciju, ir jārada tādi būvmateriāli, kuru ražošanai ir nepieciešams mazs enerģijas patēriņš un kuriem tiek izmantoti atjaunojami dabas resursi. Jo agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie situācijas, kad ogļskābās gāzes emisijas sasniegs tādu līmeni, ka globālā temperatūra pieaugs tik strauji, ka daudzi pasaules reģioni vairāk nebūs apdzīvojami.…
