-
Komunikācijas teoriju veidošanās un attīstība
Rakstā autors vairākkārt piemin to, ka mūsdienās mediju pētniecībā arvien vairāk teorijas tiek importētas kā eksportētas. Tā, piemēram, samērā ļoti daudz mūsdienās mediju pētniecībā tiek izmantotas dažādas psiholoģijas un socioloģijas teorijas, tās tiek adaptētas. Precīzāk – piemēram, vajadzību apmierināšanas teorija. Tā cēlusies psiholoģijas zinātnē, bet plaši tiek izmantota arī masu komunikācijas pētniecībā. Tas vēlreiz apliecina to, ka teorijām nav krasi izteiktu robežu, likumu, kurus nedrīkstētu pārkāpt.
Tā kā no iepriekšminētā izriet, ka teorijas ir ļoti plašs jēdziens, tad, lai vieglāk tās izprastu, ir jāsāk runāt jau konkrēti par kādu specifisku pētniecības lauku. Tikai tā īsti sākot teorijas pielietot praksē, var vislabāk izprast to būtību.
Izmantojot Denisa McQuaila teoriju formulējumu, raksta autors tikai vēlreiz rod apstiprinājumu tam, ka teorijas ir kaut kas vairāk, kā formāli noteikumi. Mediju teorijas noder ne tikai pētniecībā, bet kopumā palīdz mums izprast daudzus ikdienas dzīves notikumus. Teorijas palīdz izprast sociālo realitāti.…
Raksta autors Peters Dahlgren dod ieskatu mediju teoriju attīstībā, runā par teoriju robežu „caurlaidīgumu”, kā arī piemin politisko komunikāciju un tajā izplatītākās teorijas. Jau raksta ievadā P. Dahlgren apstiprina to, ka teoriju pētniecības lauku parasti var skaidri iezīmēt, turpretī, runājot par pašām mediju teorijām, autors atzīst, ka tās vairumā gadījumu ir „importētas”, aizgūtas no citām zinātnēm. Tāpat arī svarīgi tas, ka teorijām nav vienas noteiktas definīcijas, jo pašas teorijas ir klaji izdomājumi. Piekrītu autora teiktajam, ka vairums teoriju balstās tikai uz kaut kādiem datiem un argumentiem. Pašas par sevi tās ir grūti definējamas. Savā ziņā teorijas ir kā vienkāršotā veidā pasniegtas sarežģītas tēzes par konkrēto pētniecības tematu.
