Man ļoti patīk režisora Edmunda Freiberga iestudētā Rūdolfa Blaumaņa komēdija „Ļaunais gars“. Savā lugā Blaumanis atspoguļo 19. gadsimta notikumus. Darbība notiek Cīrulīšu mājās, kurās saimnieko Jānis un viņa sieva Anna. Lugas galvenā doma ir tāda, ka nauda nes ļaunumu pasaulē, ka tās ietekmē labi cilvēki sāk uzvesties nejēdzīgi, un vislabāk, ja naudas ir tieši tik, cik vajadzīgs, un ne drusciņas vairāk. Šo domu režisors ir labi atklājis un radījis komēdiju, kuras vērtība un mērķis ir smiekli.
Edmunda Freiberga attieksme pret literāro materiālu ir ļoti augstvērtīga. Es esmu sajūsmā par to, ka viņš uz skatuves atdzīvināja arī paša Rūdolfa Blaumaņa tēlu. Blaumanim uz skatuves ir pašam savs galds ar piezīmju papīriem un lampu. Autora tēlā ir iejuties Ainārs Ančevskis. Slaidais un jauneklīgais Blaumanis no skatuves nepazūd ne mirkli. Viņš piesaka skatus, apsauc un koriģē savus varoņus, atgādina tiem tekstu, bet pārsvarā vienkārši stāv malā un noraugās uz tiem, rokas kabatās sabāzis.
Aktieri spēlē ar prieku, labi un pārliecinoši, taču viņu gan spēles stils, gan raksturs stipri atšķiras.…
