d) Dubultvariāciju forma – variācijas par divām savstarpēji kontrastējošām tēmām, kas variāciju attīstībā satuvinās un saplūst vienā tēmā (piem., J. Haidna 103. simfonijas Es dur 2. d. Andante);
e) Melodijas ostinato variāciju forma – melodija atkārtojas nemainītā veidā. Šis variāciju veids plaši sastopams 19. gadsimta krievu komponistu operās. Spilgti tās piemēri ir, piem., J. Ivanova 9. simfonijas 3. d. (pasakaljas) malējie posmi.
…
