3 - 6 gadu vecuma bērna raksturojuma teorijas ir dažādas un ir ar saviem vecumposma apzīmējumiem. Pazīstamākie to veidotāji ir Ē. Eriksons, Ž. Piažē, L. Vengels, A. Zaporožecs, Ļ. Vigotskis, M. Montosori u.c.
Šajā vecumposmā vārds kļūst par nosauktās lietas simbolu. Veidojas spontānas jūtas, spontānas sociālās mijattiecības, kurās bērns ir pakļauts pieaugušajiem. Bērna izpratni lielā mērā nosaka viņa uztvere. Viņam nepiemīt pieaugušajam raksturīgais loģiskās domāšanas process. Bērna valodai ir sociāla un egocentriska funkcija. [1; 69]
Šajā vecummposmā vadošā darbība ir rotaļas, kura ir virzīta attiecību izzināšanu. Attīstās psihes sfēra kā vajadzība un motīvu sfēra. Šim vecumposmam kā jaunveidojums ir iekšējā regulācija, tīšie procesi. Tā visa nostiprināšanai būtiskākais ir audzināšana.
Audzināšana, kā zināms, ir vienas paaudzes kultūrvērtību nodošana nākošajai. Katrā kultūrvidē (valstī) veidojas savas izglītības tradīcijas saistībā ar laikmeta politiski ekonomisko situāciju. …
