-
Frazeoloģismu nozīme, to atspoguļojums
Ievads
Kāda rakstnieka leksika pētīta jau daudzkārt. Sīki analizēti gan daža autora atsevišķi darbi, gan viss viņa vārdu krājums. Uzmanība pievērsta gan apvidus vārdiem, kas varētu būt mantojums no rakstnieka dzimtā novada, gan jaunvārdiem, par kuriem varētu domāt, ka tie ir autora jaundarinājumi. Pēdējā laikā datoru tehnika atļauj vieglāk noteikt arī vārdu kopskaitu un atsevišķo vārdu biežumu. Ir izdarītas aplēses arī par kādā daiļdarbā izmantoto vārdu formu caurmēra garumu, lai no šā viedokļa salīdzinātu dažādus autorus savā starpā. Ir mēģināts noskaidrot arī vārdu caurmēra garuma līknes viena un tā paša daiļdarba robežās, parādot vārda garuma saskaņu ar attiecīgajā nodaļā tēloto emocionālo vidi. Sintakses laukā ar statistikas metodēm veikti arī pētījumi par divdabju konstrukciju sintaktiskajām nozīmēm vairāku rakstnieku prozas darbos. Turpretim par frazeoloģismu izvēli un to biežumu vai izmantojumu mākslinieciskiem nolūkiem līdz šim ir veikti tikai nedaudzi pētījumi.
Tieši tādēļ abas zinātniski pētnieciskā darba autores nolēma pētīt tieši frazeoloģismu biežumu un tā lietojuma nozīmi Alfreda Viļņa lugā „Veltas Zvaigznes mantojums”.
Darba hipotēze: Rakstnieks Alfreds Vilnis lugā „Veltas Zvaigznes mantojums” runājot par dzimteni un darbu pārsvarā lieto frazeoloģismus, kuri izsaka pilnīgi ko citu nekā tie vārdi, kuri tos veido.
Darba mērķi:
1. Izzināt frazeoloģismu nozīmi, to sistematizēt. Rast frazeoloģismu veidošanas skaidrojumus. Apzināties frazeoloģismu nepieciešamību latviešu valodā.
2. Iepazīt rakstnieka Alfreda Viļņa darbu „Veltas Zvaigznes mantojums”, veikt tā analīzi, analizējot frazeoloģismu izpausmi šajā darbā.
Darba uzdevumi:
1. Apzināt lietojuma kopumu par lugā izmantoti frazeoloģismu nozīmi
2. Darbam izvēlēties un analizēt viena autora vienu darbu
3. Veidot citāta pārskata tabulu
4. Veidot secinājumu kopumu par frazeoloģismu lietojuma, nozīmes un veidošanas atklāsmi.
1. Alfreds Straumanis (pēc pseidonīma Alfreds Vilnis)
Dzimis 1921. gada 22. jūlijā Maskavā, Krievijā. Teātra zinātnieks, tulkotājs, rakstnieks.
Piedzimis lauksaimnieku ģimenē, kas pēc atgriešanās Latvijā no bēgļu gaitām kļuva par rentniekiem, vēlāk iepirka mājas Elejas pagastā.
…
Kāda rakstnieka leksika pētīta jau daudzkārt. Sīki analizēti gan daža autora atsevišķi darbi, gan viss viņa vārdu krājums. Uzmanība pievērsta gan apvidus vārdiem, kas varētu būt mantojums no rakstnieka dzimtā novada, gan jaunvārdiem, par kuriem varētu domāt, ka tie ir autora jaundarinājumi. Pēdējā laikā datoru tehnika atļauj vieglāk noteikt arī vārdu kopskaitu un atsevišķo vārdu biežumu. Ir izdarītas aplēses arī par kādā daiļdarbā izmantoto vārdu formu caurmēra garumu, lai no šā viedokļa salīdzinātu dažādus autorus savā starpā. Ir mēģināts noskaidrot arī vārdu caurmēra garuma līknes viena un tā paša daiļdarba robežās, parādot vārda garuma saskaņu ar attiecīgajā nodaļā tēloto emocionālo vidi. Sintakses laukā ar statistikas metodēm veikti arī pētījumi par divdabju konstrukciju sintaktiskajām nozīmēm vairāku rakstnieku prozas darbos. Turpretim par frazeoloģismu izvēli un to biežumu vai izmantojumu mākslinieciskiem nolūkiem līdz šim ir veikti tikai nedaudzi pētījumi.
