Bērni, ģērbušies latviešu tautas tērpos, Jāņu zālēm rokās, vainagiem galvās, ar dziesmām apdzied bērnudārza personālu un dāvā Jāņuzāles. Muzikālā audzinātāja tautas tērpā ved bērnus uz svētku laukumu pie Saimenieces ( b/dārza vadītājas ).
Senie latvieši līgot sāka pāris nedēļas pirms svētkiem, pirms tam čakli pastrādājuši. Pirms Jāņiem spodrināja māju, sētu, ravēja laukus, izvelēja veļu, sēja sieru un raudzēja alu.
Līgot sāka jau pāris nedēļas pirms Jāņiem, kad krāšņā pilnbriedā līgojās pļavas un lauki, ar savu dziesmu stiprinot auglību.
Vārds “līgo” līvu valodā nozīmē – “lai top”. Katra līgo dziesmiņa ir kā maza buramdziesmiņa, kas laikā un vietā nodziedāta nes milzu svētību.…
