1. Saliekamas konstrukcijas pamati
Saliekamos seklos pamatus iedala
a) lentveida pamatos, uz kuriem balsta sienas
b) atsevišķos pamatos zem kolonām.
Saliekamie pamati sastāv no atsevišķiem elementiem, kuru maksimālo svaru limitē montāžas mehānismu celtspēja. Apakšējos elementus uzstāda uz pamatnes, kuras virsma iepriekš izlīdzināta un sablīvēta ar tā saukto sagatavošanas kārtu. To parasti izveido kā smilts, šķembu vai vājbetona slāni. Saliekamo pamatu priekšrocības ir šādas:
a)rūpnieciska elementu izgatavošana, tādejādi nodrošinot vajadzīgo izstrādājumu kvalitāti (bet nepieciešamības gadījumos ari pietiekami augstu betona marku);
b) darbu mehanizācijas līmeņa paaugstināšana būvlaukumā;
c) pamata būvdarbu izpildes termiņu saīsināšanās;
d) lielas iespējas (nodrošinot attiecīgus apstākļus) darbu izpildīšanai ziemā.
Saliekamie lentveida pamati sastāv no šādiem elementiem:
a) saliekamiem dzelzsbetona pamata pēdas blokiem ar samērā nelielu, kuri pārnes būves slodzes uz pamatni
b) betona bloku mūra, ko izveido būves pazemes daļas robežās uz saliekamiem pamata pēdas blokiem un kas uzņem sienu slodzi (pagraba gadījumā ari grunts sānisko spiedienu).
Saliekamos pamatus zem kolonām pagaidām lieto mazāk nekā saliekamos lentveida pamatus.
8.3 nodaļa (Laiviņš E., Rosihins J. “Grunšu mehānika, pamatnes un pamati rūpniecības un civilajā celtniecībā”, Rīga, “Zvaigzne”, 1970.) …
