1957. gada 25. martā 6 valstis (Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija) Romā parakstīja Eiropas Ekonomika kopienas (EEK) dibināšanas līgumu.
Lākenā, Beļģijā, 15 Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji nolēma sasaukt “Eiropas Konventu”, kurā sapulcētos galvenās puses, kas ir ieinteresētas diskusijās par Eiropas nākotni. Šim Eiropas konventam tika uzdots izstrādāt dokumentu, kas būtu par pamatu Starpvaldību konferencei, kurai būtu jāgroza esošie Eiropas Līgumi (2001. gada 15. decembra Lākenas deklarācija). Pirmo reizi Eiropas līguma grozījumus izstrādāja tik plaša un atvērta asambleja kā Eiropas Konvents.
Eiropas Konvents Valerī Žiskāra d’Estēna vadībā uzsāka darbu 2002. gada28. februārī. Tajā bija 105 dalībnieki (un 102 vietnieki): 1 priekšsēdētājs, 2 priekšsēdētāja vietnieki, 2 Eiropas komisijas pārstāvji, 15 dalībvalstu valdību pārstāvji, 13 kandidātvalstu valdību pārstāvji, 30 dalībvalstu parlamentu pārstāvji, 29 kandidātvalstu parlamentu pārstāvji un 16 Eiropas Parlamenta pārstāvji. Tādējādi 72 Eiropas Konventa dalībnieki, lielākais vairums, bija valstu parlamentu vai Eiropas parlamenta locekļi, kas ievēlēti tiešās vietējās vēlēšanās.…
