Mūsu priekšā ir smiltis, dabīga vēlēšanās ir ielaist tajās rokas, izjūtot vēsumu; izlaist tās
starp pirkstiem, jūtot savu roku siltumu.
Taustot smiltis, rodas patīkamas izjūtas, atmiņas: jūra, saule, pasaules bezgalības izjūta un brīnuma gaidīšana. Jūtas mūs vienkārši pārpilda, gribas ar tām padalīties. Blakus – bērns, viņš dara to pašu, ko pieaugušais. Viņa mazās rociņas tik tikko pieskārās dabas unikalitātei, viņš stāv uz atklājuma sliekšņa. Tūlīt kopā ar pieaugušo bērns izdarīs vissvarīgākos soļus ceļā uz zināšanām – rotaļas smiltīs tajā tikai palīdz.
Kurš bērnībā nav cepis kūkas smilšukastē?! Spainītis, formiņas, lāpstiņa – pirmais, ko vecāki pērk savam bērnam. Pirmā bērna saskarsme ar saviem rotaļu biedriem notiek tieši smilšukastē, tās ir tradicionālās rotaļas ar smiltīm. Bet apskatīsim smilšukastes izmantošanas iespējas no citas puses.
Rotaļas ar smiltīm – viena no bērna dabiskās darbības formām. Tieši tādēļ mēs, pieaugušie, varam izmantot smilšukasti attīstošās un apmācošās nodarbībās. Veidojot no smiltīm, izdomājot dažādus stāstiņus, mēs bērnam organiskā (dabiskā) formā nododam savas zināšanas un dzīves pieredzi.…
