Pamatot kvantitatīvo un/vai neskaitlisko (kvalitatīvo) metožu izmantošanu pētījumā
Informācijas vākšanas rezultāts ir atsevišķu datu un viedokļu krājums. Lai to varētu izmantot, jāveic informācijas apstrāde. Informācijas apstrādes procesa galvenais uzdevums ir no daudzām iespējamām darbībām izvēlēties vispiemērotāko. Svarīga informācijas izvērtēšanas joma ir kvantitatīvo un kvalitatīvo attiecību noteikšana starp iegūtajiem datiem.
Ja būtu savākti visi dati, kā vienu no raksturīgiem lielumiem, būtu jāatklāj vidējie lielumi. Vidējais lielums raksturo centrālo tendenci. Ir iespējams uzzināt aritmētisko vidējo atbildēm uz visiem jautājumiem, kur doti ir atbilžu varianti: jā, nē, nezinu - Vai Jums pietiek darba laika, lai paveiktu visus dienā paredzētos uzdevumus? Vai Jums ir teorētiskas zināšanas par laika pārvaldību jeb menedžmentu? Vai Jūs praksē pielietojat zināšanas par laika pārvaldību jeb menedžmentu?
Ikvienu anketas jautājumu var sagrupēt pēc pētāmās pazīmes. Piemēram, teorētiskas zināšanas par laika pārvaldību jeb menedžmentu vai praktiskās zināšanas par laika pārvaldību jeb menedžmentu, vai darba laika pietiekamība. Izdarot grupēšanu pēc pētāmās pazīmes un izgatavojot tam atbilstošo stabiņa diagrammu, var iegūt raksturīgu piramīdveida figūru. Ja novērojumu skaits ir liels un grupēšanas intervāli mazi, šī piramīda tuvojas īpašai figūrai, ko ierobežo zvanveida līkne, t.i., Gausa līkne.
Normālā sadalījuma likumam ir fundamentāla nozīme dažādu mērījumu un citu kvantitatīvu novērojumu kļūdu izvērtēšanā.…
