Abi romāni vēsta par dzīvi pagājušā gadsimta 50 gados, kad Baltijas valstis atradās padomju varas okupācijā. Šis laika posms, bez šaubām, nav bijis tik salds kā medusmaize ne latviešiem, ne lietuviešiem, ne igauņiem. Abos darbos ļoti skaidri iezīmējas vectēva un Augusta līdzība. Šie cilvēki nav gatavi pazemīgi klusēt, viņu asinīs mutuļo dusmas pret netaisnību. Vectēvs ne bez rūgtuma izsmej padomju apsūdošanu. Arī tēmas ir līdzīgas, respektīvi, darbi ir par salauztām dzīvēm, dusmām un reizē arī par bezspēcību. Taču Jāņa Krosa stāsts pauž vairāk cerību un apņēmības.....
