Vēsture.
12. gadsimta otrajā pusē romāniku nomainīja gotika, bet ētiskie ideāli nemanījās: caur skaistuma ideālu atklāt pasaules vienību. Jēdziens "gotika" izveidojās renesanses laikmetā kā nievājošs apzīmējums iepriekšējā laikmeta mākslai, kas tika uzskatīta par barbarisku un rupju, taču vēlāk jēdziens šo nozīmi zaudēja. Gotiku tradicionāli iedala trīs posmos - agrajā, dižgotikā un vēlajā jeb t.s. liesmojošajā gotikā. Gotiskā māksla visspilgtāk skulptūrā, paneļglezniecībā, vitrāžās, fresku glezniecībā, manuskpriptu ilustrēšanā.
Gotikā tika ņemta vērā viduslaiku teoliģiskajai un filozofiskajai domai atbilstošā lietu kārtība, skaidri parādot atšķirību starp valdošās un pakļautās škiras celtnēm. Tomēr, salīdzinot ar romāniku, daudzi pieņēmumi bija manījušies – padziļinajusies izpratne par Dieva vārdu, strauji attīstījušies matamātiskie aprēķini, līdz ar to gotikā māksliniekam vajadzēja panākt, lai cilvēka personība saskasmē ar Dievu atrod savu, neatkārtojamu kultūras identitāti. Tā, kā gotikā parādās misticisms – viduslaiku neatņemamā sastāvdaļa – cilvēks sāk pasauli un Dievu atklāt subjektīvi.…
