Автор:
Оценка:
Опубликованно: 07.06.2004.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 1.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 2.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 3.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 4.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 5.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 6.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 7.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 8.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 9.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 10.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 11.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 12.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 13.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 14.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 15.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 16.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 17.
  • Реферат 'Fondu darbības struktūra', 18.
Фрагмент работы

Fondi specializējas uz noteiktiem vērtspapīru vai citu investīciju veidiem. Ieguldījumus var veikt municipālajās obligācijās, noteiktās nozares vai noteikta tipa uzņēmumu akcijās, vekseļos, aizņēmumos, valūtā, dārgmetālos vai nekustamajā īpašumā. Turklāt katram fondam ir noteikta veida portfelis un līdz ar to tas apmierina kādu noteikto investoru grupu prasības.
Šī iemesla dēļ fondi parasti tiek veidoti sabiedrības veidā, kuras locekļi kopā apmierina plašu investīciju vajadzību spektru. Tā, vienā sabiedrībā var būt fonds, kas veic investīcijas drošās un ar nodokļiem neapliekamajās municipālajās obligācijās, fonds, kas specializējas uz ienesīgākajām, bet drošām lielo firmu akcijām, kā arī fonds, kas investē līdzekļus jaunajās inovāciju firmās ar augstu risku un augstiem potenciālajiem ienākumiem.
Ieguldīt naudu savstarpējā fondā var, iegādājoties vienu vai vairākas fonda pajas. Kopumā fonds sastāv no vienādām vienībām – pajām. Līdzīgi esošajām akcijām bez nominālās vērtības, kuru vērtība ir vienāda summai, kuru par šīm akcijām dod pircējs, savstarpējo fondu pajas var nosaukt par pajām bez nominālās vērtības. Visas pajas ir vienādas savā starpā, bet to cena mainās katru dienu atkarībā no fonda darbības efektivitātes. Konkrētā investora daļa sastāv no konkrēta standarta vienību – paju daudzuma. Kad paja ir iegādāta, fonda menedžeris izlaiž un pārdod jaunu paju, tādu pašu, kā visas pārējās un ar to pašu vērtību. Atšķirībā no investīciju fondiem, savstarpējos fondos paju daudzums nav ierobežots.
Ja investors vēlas izņemt savus līdzekļus, tad viņš griežas pie fonda menedžera, lai dzēstu daļu vai visas savas pajas, un saņem to tekošo vērtību. Pie tam, ja pajas vērtība ir pieaugusi, tad starpība starp pajas pirkšanas un dzēšanas cenām sastāda investīciju peļņu. Protams, ka vērtības samazināšanas gadījumā rezultāts būs negatīvs, t.i. zaudējumi, tomēr šis risks ir būtiski zemāk, nekā risks, kas rodas, patstāvīgi vadot investīcijas.
Kompānija, kas vada fondu, saņem savu peļņu no fonda aktīvu vadīšanas komisijas naudas veidā, kura parasti tiek piedzīta vai nu pārdodot paju, vai, kas ir biežāk, to dzēšot. …

Коментарий автора
Atlants