Dzīvnieki var sazināties cits ar citu, bet ne tā, kā to darām mēs. Cilvēks spēj sazināties tādā formā, ko nosaka sintakses likumi. Spēja izteikties runas formā ir piemērota spēja tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks ar dzīvnieku nevar veidot attiecības abpusēji.
Cilvēkam ir iespēja izmantot savas maņas citādi kā dzīvniekiem; katrs dzīvnieks atbilstoši sugai reaģē uz maņu kairinājumu, un tad reaģē tūdaļ un vienmēr. Cilvēki starp kairinājumu un reakciju – un tas un tas ir specifiski cilvēciski – var ieslēgt savu domāšanu un jušanu, brīdī apstāties un tad darīt, ko gribam; un tā cilvēka reakcijas ir ļoti dažādas.
…
