Katras valsts kultūras pamatā ir tradīcijas, kas pārnestas no paaudzes uz paaudzi, tādejādi veidojot kultūras mantojumu, atkarībā no katras valsts mentalitātes. Pārsvarā, iedomājoties kādu konkrētu valsti, teju uzriez rodas kādas asociācijas ar to, ar kādiem konkrētiem svētkiem, parašām, u.c. iezīmēm, kas piekoptas vietējā kultūrā no gada uz gadu un ir zināmas citām kultūrām. Tā, piemēram, pie kultūras mantojuma pieskaitāma ikgadējā Fiesta Spānijā, arī amizantās tomātu cīņas utml. Savukārt minot Latvijas vārdu, bieži vien kā izteiksmīgs sinonīms tiek likti Dziesmu svētki.1
Tieši tādēļ šī darba mērķis ir apskatīt vispārēji kāds kultūras mantojums līdz šim izveidojies Latvijai, un apskatīt tuvāk tieši Dziesmu un deju svētkus, kas tie īsti ir Latvijai, kā tie tiek rīkoti, un kur tiek gūts finansējums to rīkošanai.
…
