Latviešu leģiona pirmsākumi meklējami latviešu patriotos, kuri pēc latviešu lielajām apcietināšanām un deportācijām 1941. gada jūnijā devās mežos un purvos, lai kā partizāni uzsāktu bruņotu cīņu pret nīsto Padomju okupācijas varu. Ar laiku to skaits ievērojami pieauga. Tad izcēlās karš starp Vāciju un Padomju savienību. Daudzi vēlējās cīnīties kopā ar vācu armiju, bet netika pieņemti.
Ar latviešu pašpārvaldi sarunas par latviešu leģionu uzsāka SS un policijas vadītājs Latvijā, SS brigādefīrers Šrēders. Viņš pazina latviešu centienus un tādēļ domāja, ka viņi pavēli leģiona formēšanai uzņems ar sajūsmu un tūdaļ izsludinās mobilizāciju. Hitlers vēl tādu atļauju nebija devis. Pašpārvalde noteica, ka jārada priekšnoteikumi, kuri tika ietverti četrās prasībās:
1)dot latvju tautai noteiktu politisku cīņas mērķi, kā arī garantijas, ka latviešiem tiešām cīnās par brīvu un neatkarīgu Latviju;…
