-
Izglītības alternatīvās teorijas
Šodien pasaulē pastāv ļoti daudz dažādu viedokļu par bērnu izglītošanas un audzināšanas metodēm. Izglītības process mainās ļoti ātri, vecākiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības, ir ļoti grūti orientēties un izvēlēties labāko. Vienām patiek valsts skola, otrām nē, un citādi. Viens uzskata, ka pirmsskolas izglītība ir obligāta, otrs to kategoriski noliedz. Cik cilvēku, tik daudz arī ir viedokļu. Par tradicionālajām izglītības un audzināšanas teorijām ir runāts ļoti daudz. Bet ne katrs cilvēks ir dzirdējis par izglītības alternatīvajām teorijām.
Ar vārdkopu izglītības alternatīvās teorijas apzīmē vairāku tādu personību devumu pedagoģijā, kuru raksturo kā oriģinālu, vispārnozīmīgu Eiropas un par Pasaules līmenī. Par tādām izcilām personībām vispirms uzskata Rudolfu Šteineru, Mariju Montesori, Frīdrihu Frēbelu, Georgu Keršenšteineru.
Izglītības alternatīvās teorijas atšķiras no citām pedagoģijas teorijām ar to, kā tajos tiek iztirzātas teorijas un prakses līmenī un tādējādi dod vienotu sistemātisku priekšstatu. Pakāpeniski izglītības alternatīvās teorijām pievēršas arvien vairāk pedagogu un citu ieinteresētu un arī atklāj to dziļākus slāņus.
Visās izglītības alternatīvās teorijas savā laikā bija novitātes, un tām ir bijuši dažādi nosaukumi, izceļot galveno domu.…
Izglītības process ir viens no svarīgākajiem un būtiskākajiem procesiem cilvēka dzīvē, viņa garīgajā izaugsmē, tas ir nepārtraukts zināšanu un attieksmju pilnveides process. Turklāt tas ir daudzpusīgs, ļoti sarežģītu mijiedarbību process, kurā iesaistīti skolēns, skolotājs, vecāki un sabiedrība. Katram šajā procesā noteikta loma, no katra atkarīgs galarezultāts – domājošs, radošs, progresīvs un labestīgs cilvēks, kura izglītība būtu atbilstoša 21.gadsimta prasībām.