Tomēr lielinieki nebija vienīgie, kas tīkoja pēc politiskās varas 1919.gadā. Ieinteresēti savas valdības izveidē bija arī vācieši, kuriem nepatika K. Ulmaņa Pagaidu valdības stingrā nostāja pret mēģinājumiem atjaunot vācbaltiešu muižniecības privilēģijas. 1919.gada 16.aprīlī Liepājā tika veikts apvērsums, kā rezultātā tika izveidota provāciskā A. Niedras valdība, kurai gan bija lemts pastāvēt tikai nepilnus trīs mēnešus. Tā neizveidoja jaunu pārvaldes aparātu, bet pamatā pārņēma Pagaidu valdības radīto valsts pārvaldi. Niedras plānos, protams, ietilpa neatkarīgas valsts nostiprināšana un cīņa pret lieliniekiem, taču tā neguva iedzīvotājos atbalstu, jo solīja atjaunot vācbaltiešu privilēģijas.
Rūpīgi izvērtējot visus šos valstiskuma attīstības modeļus, jāsecina, ka Latvijas valsts neatkarības nostiprināšana ir ļoti sarežģīts vēstures posms. No vienas puses, Latvija savu neatkarību varēja tūlīt zaudēt, kļūstot par vienu no Padomju Krievijas daļām, vai no otras puses, atkal nonākt vācu jūgā. …
