New Left kustības R-Eiropā radīja ideoloģisku pretsparu labējā politiskajā spektrā. Sabiedrībā radās atbalsts neokonservatīvām idejām, kas piedāvāja alternatīvus risinājumus problēmām, uz kurām nespēja atbildēt pie varas esošās partijas. Šīs problēmas attiecās galvenokārt uz ļoti sāpīgiem jautājumiem- migrāciju, drošību, morālām vērtībām, tradīciju saglabāšanu. Līdz ar to radās jauna veida politiskie spēki Eiropā, kas lielākoties bija labējas radikālas partijas. Līdz ar jaunu radikālu labējo partiju veidošanos, konservatīvās partijas politiskajā spektrā virzījās pa labi.
70.un 80.gados vēlētāju uzticība pozīcijas partijām un to piedāvātajiem lēmumiem kļuva visai negatīva. Tāpēc visai pievilcīgi kļuva jauni risinājumi, kaut arī tie bija visai radikāli- ierobežot imigrantu ieplūšanu valstī, piedāvājot jaunu drošības politiku utt..
Bez tam, radikālāki izteikumi bija arī tuvāki, skaidrāki, saprotamāki vēlētājiem, tie norādīja uz konkrētu, aktuālu problēmu (issue), un solīja to atrisināt. Savukārt tradicionālās partijas izvairījās mainīt savus nospraustos politiskos kursus, lai pievērstos šādiem visai radikāliem jautājumiem. …
