Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa. Atoma kodols ir 100 000 reižu mazāks par atomu kopumā, bet tā masa ir apmēram 4000 reižu lielāka nekā atomā ietilpstošo elektronu masa. Atoma kodols sastāv no nukloniem, kurus savā starpā saista stipra mijiedarbība. Nuklonu (protonu un neitronu) skaits kodolā nosaka ķīmiskā elementa tipu, pie kura pieder atoms. Elementa ķīmiskās īpašības nosaka kodola lādiņš (elementa kārtas skaitlis), t.i. ķīmiskā elementa kārtas skaitlis sakrīt ar tā atoma kodola lādiņu. Pētot radiaktīvo elementu sabrukšanas procesu, radās jautājums – kāda pozitīvi lādēta elementārdaļina ietilpst atomu kodolā. Radās hipotēze, ka atoma kodolos, ir jābūt daļiņai ar lādiņu +1 un masu 1. Šo daļiņu nosauca par protonu. Elementu atomu masu nebija iespējams izskaidrot, pieņemot, ka atoma atrodas tikai protoni, tāpēc zinātnieki secināja, atomu kodolos jābūt arī neitrālām daļiņām ar masu 1. Šādas daļiņas nosauca par neitroniem. …
