Pēc 20.gs. modernā teātra tēva A. Arto uzskatiem, ir jālikvidē priekšstati, ka šedevri paredzēti kaut kādai sabiedrības elitei un ir nepieejami saprašanai pārējai sabiedrības daļai, lai cilvēki var sev teikt, ka pasaules gars nav viņiem slēgta zona.
Arto uzskata, ka pagātnes šedevri ir labi pagātnei, bet mums tie neder. Mums ir tiesības teikt to, kas ir jau pateikts un to, kas vēl nav pateikts, tieši tā kā to gribam saskaņā ar mūsdienu uztveramām formām. Tā, lai pateiktais būtu viegli saprotams visiem.…
