Televīzijā valoda bija izkoptāka, netika atrastas tik daudzas kļūdas, kā iepriekšējos medijos. Autors saklausīja dažas stila kļūdas- „nav tā, kad viens bariņš (..) gaida” [3], kur saiklis „kad” nav pareizi lietots, tajā vietā vajadzīgs pakārtojuma saiklis „ka”. Runājot par ziediem, tika lietota frāze „atrodas milzīgi daudz ziedu” [3], kurā neiederas vārds „milzīgi”, jo tas tiek lietots, runājot par izmēru nevis skaitu. Tika lietots vārds „reids” [8], kas ir aizguvums no krievu valodas [4]. Autors ievēroja interesantu frāzi- „literāri un it kā nav rupji”[8], kuras pareizību neizdevās noskaidrot.
Vislabāk literārās valodas normas tika ievērotas radio pārraidē, kur autors dzirdēja vienu kļūdu- pārāk daudz reižu tika atkārtots saiklis „un”, kas radīja nepatiku, klausoties šo pārraidi.
Kopumā masu medijos literārās valodas normas tiek ievērotas vidējā līmenī, jo masu mediji nevar izvairīties no stila, interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdām, bet, lai panāktu kvalitatīvākas literārās valodas lietošanu, katram žurnālistam un reportierim būtu jābeidz valodniecības fakultāte. Vissliktākā literārās valodas kvalitāte ir interneta resursos un presē, taču mazāk pārkāpumu televīzijā un radio. Autora darba gaitā gūtā pieredze palīdzēs izvairīties no nepareiza valodas lietojuma, tādēļ autors iesaka, ka katram būtu jāsāk ar sevi, tad mainīsies visa pasaule, un valodas kultūra uzlabosies [7, 16].
…
