Spartas pagrimums
371. gadā p.m.ē. Sparta cieta katastrofālu sakāvi no tēbiešu rokām Leuktras kaujā. Vēl viens trieciens, nākamā gada beigās, Tēbas ģenerālis Epaminondas (ap 418. g. p.m.ē.-362. g. p.m.ē.) vadīja iebrukumu Spartas teritorijā un pārraudzīja Mesenijas helotu atbrīvošanu, kas vairākus gadsimtus bija bijusi spartiešu verdzībā. Spartieši turpinātu pastāvēt, lai gan kā otršķirīga vara ilgā pagrimuma periodā. 1834. gadā Grieķijas karalis Otto (1815-67) pavēlēja dibināt mūsdienu Sparti pilsētu senās Spartas vietā.
Mūsdienu Sparta
Mūsdienu pilsēta tika uzcelta 1834. gadā senajā vietā; Vietēji to sauc par Néa Spartí, lai atšķirtu to no drupām, kas tika izraktas 1906.–1910. gadā un 1924.–1929. gadā.
Neliels Eiropas līdzenuma tirdzniecības un rūpniecības centrs, pilsēta tirgo citrusaugļus un olīveļļu. Tāpat kā senatnē, to apkalpo mazā Yithion osta, kas atrodas 45 km uz dienvidaustrumiem, ar kuru to savieno bruģēts ceļš.
…
