Un šie paraksti, kā arī pats testaments, taču ir neapšaubāmi autentiski. Ne Šekspīra testamentā, ne arī citos Sretfordas tā laika dokumentos nav ne vārda par kapa pieminekli. To uzcēlis Garets Džonsons, piedaloties arī brālim Nikolam. Nav zināma ne naudas summa, ne pasūtītājs.
Tas arī viss, kas zināms par Šekspīru, ja balstās uz dokumentāliem faktiem. Iespējams viņš bija veiksmīgs uzņēmējs, kas mērķtiecīgi pratis vairot savu naudu un nekustamo īpašumu. Savas dzīves laikā lieki neko nav tērējis un arī pēc nāves vēlējies, lai viņa pēcnācēji tikpat akurāti turpinātu viņa centienus. Bijis arī dēkainis pēc savas dabas, kuram varbūt arī nekas cilvēcisks nav bijis svešs, jo kā gan lai citādi saprot viņa došanos no ierastās Stretfordas uz Londonu, atstājot savu ģimeni bez savas klātbūtnes un tālāk uzsākot aktiera gaitas Londonas teātros. Vēlāk kļūstot ne tikai par teātra līdzīpašnieku, bet arī par Šekspīra darba autoru dzīvo pseidonīmu. Ja šis dēkainis ir arī pats Šekspīra darbu autors, tad ar fantāzijas palīdzību no augstāk minētajiem faktiem arī var izveidot savdabīgu ģēnija tēlu, kas nekritiska vērtētāja dvēselē atradīs sava mūžīgā patvēruma vietu.
…
