| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SASTĀVS: IZPRATNE, PAZĪMES, NOZĪME | 3 |
| 1.1.1. | Objekts | 3 |
| 1.1.2. | Objektīvā puse | 5 |
| 1.1.3. | Subjekts | 9 |
| 1.1.4. | Subjektīvā puse | 12 |
| 2. | NOZIEDZĪGI NODARĪJUMI PRET PERSONAS BRĪVĪBU, GODU UN CIEŅU | 15 |
| 3. | MANTISKIE JAUTĀJUMI KRIMINĀLPROCESĀ | 18 |
| 4. | KĀZUSS | 24 |
Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir krimināltiesību institūts, kas apvieno obligātās pazīmes, kuras raksturo konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Tas ir juridisks pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības. Bez sastāva konstatēšanas nav iespējams piemērot krimināltiesisko atbildību.
Krimināllikuma 1. panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
1.1. Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četras obligātās pazīmes:
1.1.1. Objekts
Krimināllikumā noziedzīga nodarījuma objekta saturiski aptverošs un vienots jēdziens nav dots, taču dažādos Latvijas valsts vēsturiskajos un politiskajos apstākļos nodarījuma (nozieguma) objekta risinājums ticis traktēts krimināltiesību teorijas ietvaros, taču tas ir bijis visai atšķirīgs.
20. gadsimta sākuma ievērojamais Krievijas krimināltiesību zinātnieks N. Tagancevs jau 1902. gadā rakstīja: lai noziedzīgs nodarījums izpaustos, izņemot nedaudzus gadījumus, nepieciešams, ka pastāv kāda konkrēta materiāla vai ideāla interese, kurā izpaužas subjektīvās tiesības un kura tieši tiek aizsargāta ar krimināltiesību normu. N. Tagancevs arī atzīmē, ka materiālā interese visbiežāk sakrīt ar to priekšmetu, uz kuru tieši iedarbojas nozieguma izdarītājs . N. Tagancevs jau tajā laikā par noziedzīga nodarījuma objektu uzskatīja indivīda subjektīvās intereses, bet, ja tās ir arī materiāla rakstura, tad intereses tiek apdrau dētas, iedarbojoties uz noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.…
