-
Nepieciešamība pielietot radošumu manā dzīvē
Daudzi cilvēki radošumu izmanto, lai viņus ievērotu citi. Daudziem cilvēkiem nepieciešamas uzslavas, tāpēc viņi izmanto savu radošo pieeju un izdomā jaunas lietas, lai tos ievērotu. Dažreiz man ar gadās izdomāt, ko jaunu, jo vēlos, lai tieši kādā situācijā izceltos es. Man ir tendence izdomāt jaunas lietas savā apģērbā. Ja cilvēks katru dienu staigā vienā un tajā pašā apģērbā, viņš nav radošs. Bet toties cilvēks, kurš izdomā neierastu un trakulīgu apģērbu, viņš vienmēr izcelsies citu vidū.
Daudzi cilvēki radošumu izmanto, lai vienmēr būtu pirmie, jo nekad viņi nesamierinās, ka var būt otrie vai pēdējie. Dažiem cilvēkiem ir svarīgi vai tu esi pirmais vai pēdējais. Manuprāt, galvenais ir piedalīties dažādās aktivitātēs, nevis uzvarēt. Vienmēr jāizbauda, ko dzīve sniedz. Ja atmetīsi ar roku pirmajā reizē, jo neuzvarēji, tad arī dzīve tev vairs nesniegs idejas un radošas domas. …
Radošums ir domāšanas process, kas palīdz ģenerēt idejas. Ikdienas uztverē radošums vienkārši ir māka radīt ko jaunu. Daudzi cilvēki domā, ka radošums ir iedzimts. Es uzskatu, ka radošumu var apgūt un iemācīt dzīves laikā. Visradošākie ir bērni no 3 līdz 5 gadu vecumam, kad tiem gribas izzināt pasauli un sevi pašu. Vēlāk radošums saglabājas tikai nelielai daļai cilvēku. Radošuma augsto līmeni agrā bērnībā saista ar smadzeņu lielo pusložu attīstības un nobriešanas likumsakarībām, jo pirmā nobriest labā smadzeņu puslode, kuras aktivitātes ir saistītas ar telpisko vairākdimensiju uztveri, kas raksturīga radošumam, vēlāk kreisā, kuras funkcijas ir lineārā loģisko un analītisko darbību veikšana. Iespējams, ka arī audzināšana, kas vērsta uz loģisko un analītisko darbību veikšanas attīstīšanu, ierobežo kreativitāti. Bērna psihes un arī kreativitātes attīstība notiek atbilstoši smadzeņu struktūru un funkciju nobriešanai.
