Kārlis Ulmanis, dzimis 1877. gada 4. septembrī, miris 1942. gada 20. septembrī, bija viens no pazīstamākajiem Latvijas politiķiem laikā starp pasaules kariem.
1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tā brīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Vēsturnieki (Aivars Stranga, Edgars Dunsdorfs, Indulis Ronis, Ādolfs Šilde) uzskata, ka Ulmaņa režīms uzskatāms par autoritāru. [1]
Kārlis Ulmanis, pilnā vārdā Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis, aptaujāto cilvēku atmiņās saistās ar vairākiem darbības virzieniem:
1.lauksaimniecību,
2.izglītības atbalstīšanu,
3.politiku,
4.viesošanos Rūjienā.
Labie darbi lauksaimniecībā
Ulmaņa valdības laiku cilvēki atceras kā garšīga sviesta, speķa un desu laiku.
Tajā laikā Latvija ir eksportējusi uz Rietumiem lauksaimniecības produkciju.
Iestādīts daudz mežu un koku.…
