Zevs kādreiz apsolīja Semelei izpildīt katru tās lūgumu, lai tas būtu kāds būdams, un to apstiprinādams, zvērēja nepārkāpjamo dievu zvērestu pie pazemes upes Stiksas svētajiem ūdeņiem. Bet lielā dieve Hēra ienīda Semeli un gribēja to pazudināt.
Hēra pārliecināja Semeli, lai Zevs viņai parādās visā sieva zibeņmeša un Olimpa valdnieka godībā. Un Semele lūdza Zevu izpildīt tieši šo lūgumu. Bet Zevs viņai neko nevarēja neko atteikt zvēresta dēļ. Viņš parādījās visā savā godībā. Bet no Zeva zibens aizdegās viss, kas bija tūmā. Visa Kadma pils bija liesmās, viss bruka un gāzās. Šausmās Semele nokrita zemē, liesmas viņu dedzināja. Viņa redzēja, ka nav glābiņš un Hēras ieteikums ir viņu pazudinājis.
Bet mirstošajai Samelei piedzima dēls Dionīss, Vājš, dzīvot nespējīgs bērns. Likās, ka arī tam lemts iet bojā ugunī. Bet visapkārt no zemes kā pēc burvja mājiena izauga biezas, zaļojošas efejas. Tās apsedza nelaimīgo bērnu no uguns un izglāba viņu no nāves.…
