Pirmie latviešu tautības rakstnieki apzinājās savas literārās darbības nozīmīgumu, savu atbildību. Mani pārsteidza viņu centība risināt tā laika aktuālas problēmas. Salīdzinot ar Stenderu, Līventāla, Ruģēna un Dinsberga valoda jūtami progresēja. Var pamanīt, ka literātus vienoja ne tikai kopīgs darbs, bet arī personiska draudzība un kopīgas idejas. Viņi vairs nebija vientuļi vienprātņi. …
