-
Uzbudināmo audu fizioloģija
Funkcionālās aktivitātes stāvoklis
uzbudinājuma procesā aktivizējas funkcionālie mehānismi, kuri nepieciešami specifiskas funkcijas veikšanai,
krasi paaugstinās vielmaiņa;
tiek veikta noteikta funkcija,
nav ilgs, ir ierobežots laikā, pašdziestošs,
pēc noteikta laika tiek pārtraukta funkcijas norise,
pāriet lēnākā un ilgstošākā atjaunošanās procesā līdz atkal iestājas miera stāvoklis.
Kairinātāji
Jebkura fizikālo vai ķīmisko parametru izmaiņa šūnas apkārtējā vidē tiek saukta par kairinātāju.
Kairinātāju klasifikācija:
pēc enerģijas veida
ķīmiskie,
fizikālie (mehāniskie, termiskie, elektriskie),
pēc atbilstības: adekvāti, neadekvāti,
pēc stipruma: sliekšņa, zem-, virs-, optimāli, pesimāli,
pēc daudzuma: atsevišķi, sērijveida
Bioelektriskās parādības audos.…
Uzbudināmo audu fizioloģija • Kairināmība ir dzīvo šūnu universāla īpašība. Atbildot uz noteiktu iedarbību, t.i. izmaiņu apkārtējā vidē, notiek izmaiņas arī šūnas vielmaiņā un līdz ar to dzīvības procesos: šūna var sākt dalīties, var sekretēt, var sarauties u.c. • Specializētajiem audiem: nervu-, muskuļu- un dziedzeraudiem piemīt spēja reaģēt ar īpašu reakciju kopumu, kuru sauc par uzbudinājumu. Tie ir uzbudināmie audi. Uzbudināmajiem audiem ir raksturīgi divi pamatstāvokļi: • Fizioloģiskā miera stāvoklis, • Funkcionālās aktivitātes stāvoklis. Fizioloģiskā miera stāvoklis: • pietiekoša(~optimāla līdz minimāla) vielmaiņa šūnu dzīvības procesos, • neveic ārējo darbu- nenotiek sekrēcija, kontrakcija, impulsu vadīšana, • ilgi var atrasties šādā stāvoklī, • kairinātāja iedarbības rezultātā notiek pāreja funkcionālās aktivitātes stāvoklī, • spontānu pāreju (bez ārēja kairinātāja) sauc par automātiju
