Lai izprastu seno grieķu mākslas īpatnības, vērā jāņem viņu īpašā estētiskā uztvere (izpratne par skaisto) un ciešā grieķu mākslas saistība ar aktīvo sabiedrisko un politisko dzīvi.
Grieķi mākslu un amatniecību apzīmēja ar vienu vārdu: technē – namdara meistarība, ražošanas māksla, veiklība, veiklu paņēmienu, zināšanu kopums, kas nepieciešams, lai izgatavotu vienu vai otru lietu. Ar vārdu technē grieķi saprata jebkuru mākslīgu ražošanu. Māksla – gan arhitekta, gan namdara gan audēja u.c. darbs. Technē – katra producējoša, ražojoša (nevis izzinoša) cilvēka praktiska darbība (ne dabas produkts un ne vērojums), kas izmanto māku (ne iedvesmu) un pamatojas uz vispārīgiem likumiem. Māksla paredzēja zināšanu klātbūtni, bez kurām nav iespējama meistarība.…
