Ar smailo purniņu, kas atgādina cūkas snuķi, pie zemes nodūris, viņš veikli skraidelē, apošņā katru lapu čupiņu, katru akmentiņu.
Ezis pārtiek no vardēm, ķirzakām, viņš ēd arī saknes un augļus, bet sevišķi labprāt – putnu olas un mazus putnēnus.
Dažreiz ezis uzbrūk arī lielākiem dzīvniekiem: maziem zaķēniem un indīgām odzēm.
Ezim odzes inde nemaz nav bīstama, bet drīz šo pārliecību satricināja seroterapijas eksperimenti.
Pētnieku – Fizālijs un Bertrāns – noskaidroja, ka eža izturība pret odzes indi ir daudz lielāka nekā citiem dzīvniekiem.
Ezis ir ļoti izturīgs arī pret citām indēm: sublimāts, arsēns uz ezi gandrīz neiedarbojas; ļoti stipras skābes to nonāvē pamazām, bet strihnīns – jau ātrāk.
Ezis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieciņš. Pamanījis briesmas, viņš apstājas, uzmanīgi klausās un osta gaisu.
…
