| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Arodbiedrību jēdziens, organizatoriskā struktūra | 5 |
| 2. | Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) | 7 |
| 3. | Arodbiedrība – darbinieku pārstāve un aizstāve | 9 |
| 3.1. | Koplīgums | 11 |
| 3.2. | Kolektīvās sarunas | 13 |
| 3.3. | Kolektīvie strīdi un samierināšana | 14 |
| 4. | Arodbiedrība un darba devējs | 16 |
| Secinājumi | 17 | |
| Literatūras saraksts | 18 |
Latvijā attieksme pret arodbiedrībām ir ļoti dažāda, tās arī savstarpēji atšķiras. Arodbiedrības piedāvā drošību un ļauj izjust savu kolēģu atbalstošo plecu.
Darba devēja skatījumā ideāls darbinieks ir tāds, kas strādā 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā un pēc algas nenāk, savukārt darbinieki sapņo par darbu, kurā ir brīvs režīms, var darīt tikai to, kas patīk un regulāri saņemt algu. Arodbiedrība savukārt cenšas starp šiem galējiem uzskatiem, rosinot dialogu, atrast vidusceļu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pēc nozaru principa pārstāv aptuveni 15% strādājošo, bet līdztekus tai pastāv vairāk nekā 20 nelielas, no tās neatkarīgas arodorganizācijas, kas strukturējas teritoriāli. Aicinājumā Latvijas darba devēju un darba ņēmēju organizācijām Ministru kabinets tika apliecinājis gatavību veicināt dialogu starp vienotām un spēcīgām darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. [5, 111.]
Arodbiedrības visā pasaulē jau vairāk nekā simts gadu aizstav strādājošo tiesības. Latvijā jaunās tradīcijas arodbiedrību darbā ienāca pirms aptuveni 16 gadiem.
Kā teikts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības mājas lapā, arodbiedrības māca ieklausīties citos, bez patosa un liekvārdības, godīgi darot savu darbu kopējās interesēs. Arodbiedrības spēks ir cilvēki – mēs paši, un tieši arodbiedrībās var mācīties vārda „mēs” spēku.
1993. gadā Ministru kabinets, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas izvirzīja savus pārstāvjus Trīspusējā konsultatīvajā padomē, kas vēlāk pārtapa par Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi – viedokļu saskaņošanas un kompromisa meklēšanas mehānismu starp sociālā dialoga partneriem. Sociālā dialoga veidošanas pieredze Latvijā ir saistīta ar Latvijas Brīvo arodniedrību savienības (lielākā organizācija, kurā ir apvienojušās nozaru un profesionālās arodbiedrības) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijas darba devēju organizācijas un atsevišķus darba devējus) attīstību un darbību. [5, 111-112.]
Satversmē 108. pantā garantēto valsts aizsardzību arodbiedrību brīvībai tālāk konkretizē citi normatīvie akti. Darba likums pie darba tiesību sistēmas pamatprincipiem 8. pantā ir noteicis arī darbinieku un darba devēju tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses. [5, 117.] …
Maģistra programmai atbilstošs referāts darba tiesībās. Šajā darbā tiks apskatīts, kā arodbiedrības aizstāv un pārstāv darbinieku un arodbiedrības biedru intereses, kādas ir to tiesības un kādi mērķi.(1.Arodbiedrību jēdziens, organizatoriskā struktūra;2.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība;3.Arodbiedrība – darbinieku pārstāve un aizstāve;4.Arodbiedrība un darba devējs)
