Spāņi 16. gadsimtā Amerikā sastapa divas lielas civilizācijas: vienu Vidusamerikā (acteki un maiji) un otru Dienvidamerikā (inki - Andu centrālajā daļā). Šajos rajonos dzīvoja visdažādākās ciltis un tautības. Tām bija lieliski sasniegumi – izcili mākslas šedevri un iespaidīgas pilsētas – un unikāli dzīves uzskati. Iepriekšējās Amerikas kultūrtautas jau bija nodibinājušas stingrus ekonomiskos, politiskos, kā arī sabiedrības organizācijas pamatus. Kad spānieši sāka iekarot jauno kontinentu, viņus pirmām kārtām interesēja zelts – prece, kurai eiropiešu acīs bija vislielākā nozīme. Visvairāk zelta bija actekiem un inkiem. Konkistadoru pirmā sadursme bija ar maijiem. Pārliecinājušies, ka maijiem zelta nav sevišķi daudz, un uzzinājuši, ka īstā zelta zeme ir tur, kur dzīvo acteki, viņi devās uz turieni. Acteku sabiedrība 16. gs. Pirmajos gadu desmitos , kad sākās spāniešu iebrukums, bija sasnieguši savu visaugstāko attīstību, un acteku valsts bija visvarenākā visā Centrālajā Amerikā. Tādēļ maiju teritorijas iekaroja nedaudz vēlāk, kad konkistadori centās sagrābt pēc iespējas vairāk zemju un vergu. Tai laikā maiji dzīvoja ciemos un pilsētās, audzēja kukurūzu, pazina rakstu zīmes. Maiju civilizācija 16. gs. Piedzīvoja pagrimumu, ziedu laiki bija pagātnē.
Tolteki.
Tolteku galvaspilsēta bija Tula. Viņu civilizācijas uzplaukuma periods bija aptuveni no m.ē. 900. līdz 1187. gadam. Tolteki bija lieliski arhitektūras un mākslas meistari. Viņi bija arī ļoti kareivīgi, par ko liecina daudzās karavīru skulptūras. …
