Tomēr dažreiz mēs cenšamies būt loģiski un bieži vien ignorēt to, kā mēs varam būt neracionāli. Mēs izmantojam īsceļus, lai apstrādātu informāciju ātrāk, neņemot vērā informāciju, kas varētu būt svarīga. Tas var novest pie kognitīviem aizspriedumiem, kas ir novirze no parastā pamatojuma procesa. Piemēram, mēs dažreiz uzskatām, ka varam izdomāt, paredzēt spēles soļus vai iznākumus azartspēlē.
Reizēm kognitīvās tendences var izraisīt kognitīvus traucējumus, kas ir ārkārtīgi negatīvas un neracionālas domas, piemēram, “visi mani ienīst”. Svarīgi atcerēties, ka mēs varam apturēt šīs domas un strādāt pie tām. Ja šīs domas pārņem mūs un tas paliek traucējoši un nespējam kvalitatīvi dzīvot, ietekmē ne pašu, bet arī līdzcilvēku pašsajūtu, ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību un runāt ar kādu.
Lai attīstītu daudzpusīgu domāšanu, cilvēkam ir nepieciešamas plašs vārdu krājums un izpratne par vārdu nozīmi, spēja domāt iztēlē, prasme risināt dažādas problēmas, patstāvīgi pieņemt lēmumus un operēt ar dažāda satura informāciju - verbālu, kvantitatīvu, tēlainu utt., risinot standarta un radošos uzdevumus. Attīstīta domāšana ir priekšnosacījums labi attīstītam intelektam.…
