Trešais ieguvums bija reformas Vidzemes saimniecībā 17. gadsimtā, jo parādījās merkantilisma politikas pazīmes.
Lai, gan Vidzemes tirdzniecība tika aplikta ar augstām muitas nodevām, valdība veltīja uzmanību arī privāto manufaktūru dibināšanai un centās reglamentēt saimniecisko dzīvi. Vienlaikus zviedri uztraucās par tirdzniecības attīstību kaimiņvalstī – Kurzemes hercogistē. Reizēm pat ar militāristu iejaukšanos, centās traucēt Kurzemes ostu darbību un bloķēt tirdzniecību. Faktiski zviedru mērķis bija panākt, lai visa Austrumbaltijas reģionā tirdzniecība noritētu caur zviedru teritorijām, galvenokārt – caur Rīgu. Tādējādi tirgotāji vienmēr varēja būt droši, ka tirdzniecība vienmēr būs aktīva un nepārtraukta. [1;143.]
…
