Tirgus ir labi noregulēts mehānisms, neskatoties ka šīm mehānismam ir spontāns raksturs, tas spēj risināt ekonomiskus uzdevumus. Taču tas nenoliedz valsts lomu, kurai ir noteicošs raksturs daudzu ekonomisko procesu risināšana. Par valsts un valdības lomu ekonomika sarīdās jau ilgi un pat līdz mūsu laikmetam, noteicošs bija viedoklis – jo mazāka ir valdības iejaukšanās, jo labāk ir valstij un ekonomikai. Izcilākie politiķi un ekonomisti valsts lomi izvērtēja kā „nakts sarga” kapitālisma (A.Smits), to sauca par „konstebli anarhijas apstākļos” ( T. Karlails), vai arī par „sabiedrisko interešu aizbildni” (T. Džefersons). Izvērtējot mūsu laikmetu valsts ir kļuvusi par neatņemamo saimnieciskās sistēmas sastāvdaļu. Valsts ir vesels organisms, kas ir sadalīts atbilstošā hierarhiska secība ar mērķi kontrolēt un virzīt sabiedrību un ekonomiku. Valsts prezidents, parlamants, CB (Centrālā Banka), valsts instances un visu līmeņu vadīšanās orgāni, izvirza ekonomiskas darbības nosacījumus un seko to izpildīšanas kārtībai. Šie nosacījumi ir likumi, procedūras un normas, ko valsts izvirza ekonomiskas subjektiem.…
