-
Sporta nodarbību ietekme uz jauniešu agresivitāti
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Agresivitāte | 4 |
1.1. | Agresijas teorijas | 4 |
1.2. | Agresivitāti veicinošie faktori | 6 |
1.3. | Agresivitātes mazinošie faktori | 6 |
2. | Sporta ietekme uz cilvēka veselību | 7 |
3. | Pētījumi par sporta aktivitāšu ietekmi uz agresivitāti | 8 |
Secinājumi | 9 | |
Izmantotā literatūra | 10 |
3. Pētījumi parsporta aktivitāšu uz agresivitāti
Sportā agresija ir raksturīga iezīme, kurai var būt gan negatīva, gan pozitīva ietekme uz sniegumu. Lielākā daļa cilvēku agresiju uzskata par negatīvu psiholoģisku īpašību, tomēr daži sporta psihologi piekrīt, ka agresija var uzlabot sniegumu (Widmeyer& Birch,19840). [9]
Sportā agresija ir definēta divās kategorijās: naidīgā agresija un instrumentālā agresija. Pieredzējuši sportisti izmanto instrumentālu agresiju, kurā viņi izmanto savas priekšrocības, laisasniegtu savus mērķus, savukārt naidīgu agresiju sportā izmanto retāk, jo tā parasti arī tiek sodīta no tiesnešu puses , piemēram, ar noraidījumu no laukuma hokejā. [9]
Var novērot, ka agresijaiir dažādi iemesli, un ir svarīgi saprast šos iemeslus. Sporta stresa faktori ļauj mums saprast, kas izraisa sportistu neapmierinātību, kas var novest pie agresijas un snieguma samazināšanās. [9]
Spēlētāji savā karjerā saskaras ar vairākām augsta emocionāla spiediena situācijām, kurās viņiem būs jārisina daudz stresa faktoru. Tie var variēt no personīgiem stresa faktoriem, piemēram, rūpēm un satraukuma, līdz situācijas faktoriem, piemēram, komandas problēmām. [9]
Daudzi komandas sporta veidi ir arī labs socializēšanās veids, un, protams, pozitīvās emocijas, ko gūstam no sociālā atbalsta savukārt palīdz veiksmīgāk tikt galā ar ikdienas stresu.[9]
Sporta veidi var būt patiešām dažādi – vairāk uzsacensību, un tam sekojošu spēcīgu emociju izlādi orientēti (hokejs, basketbols, bokss) vai arī vairāk meditatīvas darbības, kas ļauj fokusēties uz noteiktu ritmu, elpošanu, savām domām (maratons, peldēšana, joga) vai varbūt aktivitātes, kurās galvenais ir savstarpēja sadarbība (dejošana, piemēram). Visdrīzāk katram ir iespējams atrast savu sportošanas veidu, kurā spēs izlādēt agresivitāti. [6]
…
Mēs dzīvojam laikmetā, kurā jaunākās tehnoloģijas ir ļoti atvieglojušas mūsu dzīvi, bet līdz ar to, mūsu priekšā ir nostājusies cita problēma un tā ir saistīta ar mūsu fizisko aktivitāti. Cik daudz mēs kustamies, skrienam, lecam, sportojam? Autors izvēlējās rakstīt savu zinātniski pētniecisko darbu par sporta nodarbību ietekmi uz jauniešu agresivitāti, jo autoram šķiet, ka mazkustīgs dzīvesveids, ir kļuvis par aktuālu sabiedrības veselības problēmu mūsdienās. Agresivitāte ir novērojama visur, jo jaunieši nespēj savaldīt savas dusmas. Pasaules Veselības organizācija ir publicējusi daudz pētījumus par veselīgu dzīvesveidu. Līdz ar to aizvien plašāk tiek pētīts kādas fiziskās slodzes ir nepieciešamas jaunietim, lai viņš nebūtu agresīvs. Autors savā darbā pētīs, kā regulāras sporta nodarbības ietekmē jauniešu agresivitāti starp jauniešiem, kas sporto un nesporto.
