Renesanse nav mākslas stils, bet pasaules uzskats, kur pirmā vieta ierādīta cilvēkam un nevis idejai, kā tas bija vidusslaikos, nevis svētlaimīgai dzīvei debesīs, bet pilnskanīgai dzīvei zemes virsū. Pats jēdziens „humānisms” ir veidojies ap 15.gs. Eiropā, uzskatot cilvēku par lielāko vērtību. Atšķirībā no vidusslaikiem, kad sabiedrība tika uzskatīta pagrimuma pilna un cilvēki tika vērtēti pēc to grēkiem, renesanses laikā, kad darbojās humānisti, cilvēki priecājās par savu dzīvi un vairāk sāka domāt par cilvēku kā labu un tikumīgu būtni, arī ar saviem trūkumiem.
