Autors: Leonardo Da Vinči “Džokonda”
Stils: renesanses stils (Dižrenesanse). Gleznojums.
Gleznojuma žanrs - portrets un ainava kurā dominē portrets.
Attēlota jauna sēdoša sieviete puspagriezienā ar sakrustotām rokām priekšā.
Brūngani, zaļgani toņi, bešīga, jeb smilšu krāsa, centrālā kompozīcija.
Otas triepiens gluds, mākslinieks izmanto sfumato tehniku (kontūru mīkstināšana)
Detaļas: Attēlotās sievietes sejā ir smaida ēna, viņa ir mierīga, bet ne lepna. Par šo gleznu un smaidu ir runāts gana daudz un tomēr joprojām nav skaidrības par to, vai gleznā ir pašportrets, vai arī tēls zīmēts no oriģināla. Šī glezna skaitās visnoslēpumainākā visā glezniecības vēsturē… un pelnīti.
Gaismas perspektīva (priekšplānā tumšāki un aizmugurē ir gaišāki toņi) ir sastādīta tā, lai mēs vairāk pievēršam uzmanību sievietei, nevis ainai viņas aizmugurē.
Manas domas:
Gleznai ir spēcīga enerģētika. Nezinu, kā ir ar oriģinālu, ja reiz no reprodukcijas “skudriņas skrien”. Šīs mākslas darbs neatstāj viennozīmīga iespaida – cik reizes uz viņu skatos, tik reizes dabūju savādākas izjūtas, ka arī acīs krīt citādas detaļas, ko iepriekš nemanīju.…
