Kā cildeno sirmgalvja raksturā varētu minēt viņa nepadošanos pat pie visgrūtākajiem apstākļiem un tiekšanos pēc kārotā, zūdot daļai cerību. Cenšoties panākt un noķert savu lielo lomu pēc ilgāka laika perioda, kad zveja un makšķerēšana īpaši neveicās, sirmgalvis bija savainojis savas rokas, vēloties noturēt pārlieku lielo zivi, kuru nebija iespējams tik viegli pietuvināt laivas malai. Tāpat viena no rokām ik pa laikam raustījās krampjos, bet mugura sāpēja no piepūles, kad vīrs cieši turēja zivi vairākus metrus garā auklā. Sirmgalvim, manuprāt, bija ļoti grūti arī emocionāli, jo viņš jūrā atradās vairākas dienas bez citiem cilvēkiem.…
