Izdarot secinājumus, var spriest, ka, kā jau minēju, Latvijas un Grieķijas galda etiķetei nav ļoti milzīgu atšķirību, tomēr ir nianses, kuras der atcerēties tikvien tādēļ, lai ierodoties kārtīgās grieķu vakariņās nebūtu jābrīnās, kad blakussēdētājs cītīgi cenšas izzvejot no tava šķīvja kādu zivs gabaliņu, vai, vīna glāze “maģiski” paliek pilna, katru reizi, kad tiek izdzerta. Pietam, domāju, ka izbrīnu varētu raisīt arī fakts, ka kārtīgas pusdienas ģimenes lokā tiek baudītas jau 13:30, jo latviešiem vidēji pusdienas pieņemts ēst aptuveni 15:30.
Noslēgumā varu teikt, ka ar vislielāko nepacietību gaidu, kad varēšu pielietot savas, šī darba izveides laikā iegūtās, grieķu galda un ēšanas etiķetes prasmes dzīvē, jo tas taču ir tik lieliski, ka mūsdienās ir tāda iespēja uzzināt visus šos mazos citu tautu etiķetes nieciņus un knifiņus, lai katrā valstī varētu justies, kā mājās!
…
