Diagnostika un ārstēšana
HGN diagnostika pamatojas uz slimības klīniskajām izpausmēm – tūskas, paaugstināts asinsspiediens un uz izmaiņām urīna analīzēs (eritrocīti, olbaltumvielas).
HGN slimniekiem var attīstīties agrīna ateroskleroze un kā sekas sirds slimības (stenokardija, miokarda infarkts), smadzeņu asinsrites traucējumi.
Var attīstīties dzelzs deficīta anēmija.
Glomerulonefrīts var ietekmēt jau esošo hronisko slimību prognozi (cukura diabēts).
Hroniska nieru mazspēja ir gan komplikācija, gan hroniska glomerulonefrīta attīstības stadija.
Ātri progresējošs glomerulonefrīts
GN forma, kurai raskturīga strauji progresējoša, neatgriezeniska giata, oligūrija vai anūrija.
To sauc arī par subakūtu glomerulonerītu, ļaundabīgu GN, vai nekrotisku GN.
Klīniskā aina
Sākas ļoti strauji ar oligoūriju vai anūriju, ātri pieaugošu tūsku, proteinūriju, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, slimība strauji progresē.
25-30% pacientu rodas nefrotiskais sindroms.
Pamatsimtomiem var pievienoties ādas izsitumi, drudzis, masas zudums.
Ārstēšana
Agrīni ārstēšanas pasākumi var aizkavēt neatgriezenisku izmaiņu veidošanos nierēs.
Ārstēšanu sāk ar atkārtotiem plazmaferēzes seansiem slimības pirmajās dienās, kurus apvieno ar medikamentozu terapiju.
Parasti lieto predinizolona, azatioprīna un heparīna kombināciju.
Diēta, režīms un simptomātiskā terapij tāda pati kā akūta GN slimniekiem.
…
