Akmeņogles veidojošās visos ģeoloģiskajos periodos, sākot ar silūru, visvairāk karbonā, permā, jūrā. Slāņu biezums no dažiem cm līdz desmitiem metriem.
Ogļu ģeoloģiskie krājumi pasaulē ir ~15000 miljardu t, no tām ~90 % Ķīnā, Krievijā, ASV.
Lielākie baseini Krievijā , ASV, Ķīnā, Polijā, Vācijā, Lielbritānijā. Pasaulē iegūst 2,5 miljardu t akmeņogļu.
Izmantpšana
Izmanto enerģētikā kā kurināmo. Akmeņogles ir neatjaunojami resursi. Akmeņogles ir viens no visplašāk izmantotajiem degvielas veidiem, bet tas nav visiem patērētājiem izdevīgs, jo akmeņogles ir dārgs kurināmais. Akmeņogles izmanto metalurģijā, kur no akmeņogļu rūdām iegūst metālus. Metalurģija aplūko rūdu sagatavošanu metālu iegūšanai (izrakteņu drupināšanu, bagātināšanu, aglomerāciju un briketēšanu, apdzedzināšanu u.c. procesus). Akmeņogles tiek izmantotas arī ķīmiskajā rūpniecībā.
…
