Автор:
Оценка:
Опубликованно: 13.05.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 1 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Jautājumi un atbildes par zīdītājiem', 1.
  • Конспект 'Jautājumi un atbildes par zīdītājiem', 2.
  • Конспект 'Jautājumi un atbildes par zīdītājiem', 3.
  • Конспект 'Jautājumi un atbildes par zīdītājiem', 4.
  • Конспект 'Jautājumi un atbildes par zīdītājiem', 5.
Фрагмент работы

17. Kā var atšķirt zebieksti no sermuļa?
Pēc ārējām pazīmēm zebieksti Mustela nivalis no sermuļa Mustela erminea atšķir pēc astes izskata. Zebiekstes aste ir vienkrāsaina, vasarā sarkanbrūna, ziemā balta; tā sasniedz tikai 1/3 daļu no ķermeņa garuma. Savukārt sermuļa aste ir divkrāsaina, tās pamata daļa vasrā ir sarkanbrūna, ziemā balta, bet ziemā astes gals ir melns. Astes garums sasniedz 1/3 līdz ½ no ķermeņa garuma.
Pēc galvaskausa pazīmēm zebiekste no sermuļa atšķiras ar to, ka zebiekstes galvaskauss ir 30 – 40 mm garš un atvere zem orbītas ir mazāka nekā ilkņu alveolas diametrs, bet sermuļa galvaskauss ir 40 – 50 mm garš un atvere zem orbītas ir lielāka nekā ilkņa alveolas diametrs.

18. Kuras zīdītāju sugas imigrēja Latvijas teritorijā no boreāliem mežiem?
No boreālajiem mežiem Latvijas teritorijā imigrēja taurs Bos primigenius, meža cūkas Sus scrofa, klaidoņpeles un mazais susurs Muscardinus avellanarius, staltbriedis Cervus elaphus, stirna Capreolus capreolus.

19. Kāpēc susuri ir reti Latvijas teritorijā?
Susuru izplatības pamatareāls ietver daļu Dienvid-, Centrāl- un Austrumeiropas, Mazāziju, Kaukāzu, Irānu un Vidusāziju, aizsniedzas līdz Ķīnas ziemeļrietumiem, Pakistānai. Latvijas teritorija ir susuru izplatības areāla ziemeļu robeža, tāpēc susuri Latvijas teritorijā ir reti sastopami.

20. Kādas klaidoņpeļu sugas mīt Latvijas mežos?
Dzeltenkakla klaidoņpele – Sylvaemus flaviocollis
Mazā meža klaidoņpele – Sylvaemus uralensis
Meža klaidoņpele – Sylvaemus sylvaticus
Svītrainā klaidoņpele – Apodemus agrarius

Atlants