Автор:
Оценка:
Опубликованно: 14.03.2017.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 13 единиц
Ссылки: Использованы
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 1.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 2.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 3.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 4.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 5.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 6.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 7.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 8.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 9.
  • Конспект 'Publiskās tiesības - jautājumi un atbildes', 10.
Фрагмент работы

16) Kas ir līguma denonsācija, kā tā izpaužas?
Izplatītākā juridiskā forma starptautiska līguma spēka izbeigšanai pirms termiņa ir denonsācija. Tās formulējums tiek ietverts pašā līgumā, nosakot kārtību, kādā dalībnieks var vienpusēji izbeigt līguma spēku. Denonsācijas formulējumā parasti tiek prasīts, lai dalībvalsts noteiktu laiku iepriekš paziņotu savu vēlēšanos izbeigt līguma spēku. (Fogels, 2009: 124) Denonsācija ir pienācīgi noformēta valsts atteikšanās no starptautiskā līguma, ko tā bija noslēgusi; visbiežāk pielietojamais starptautisko līgumu darbības izbeigšanas tiesiskais veids. (Jakubaņecs, 1998: 25)
17) Vai Latvija ir monistiska vai duālistiska valsts, piemērojot starptautiskās tiesības?
Valsts ir monisma piekritēja, ja tā atzīst starptautiskās tiesības kā daļu no savām nacionālajām tiesībām un nepieprasa nekādus speciālus likumus, turpretim, ja valsts ir duālistiska, tad starptautiskās tiesības kļūs par daļu no nacionālajām tiesībām vienīgi tad, ja tās tiks ieviestas ar speciāla likuma palīdzību. Latvija ir monistiska valsts.
18) Kādus starptautiskos līgumus var nodot apstiprināšanai tautas nobalsošanā?
Satversmes 78.pantā nav norādīti nekādi tautas kompetences ierobežojumi pieņemt lēmumus automātiskā referenduma kārtībā. Pants nosaka pavisam vienkārši – ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju var iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu, bet, ja Saeima šādu likumprojektu nepieņem bez satura pārgrozījumiem, izdarāma tautas nobalsošana. Starpkaru doktrīnā Satversmes 73.panta ierobežojumi gan tika attiecināti arī uz automātisko referendumu. Proti, viena desmitā daļa vēlētāju gan var iesniegt Saeimā likumprojektus par Satversmes 73.pantā minētajiem jautājumiem, taču par tiem nevar notikt automātiskais referendums, ja Saeima šo likumprojektus pieņem ar satura pārgrozījumiem.

Коментарий автора
Коментарий редакции
Atlants