Noveles centrā ir jauna atraitne Raudupiete, kurai nomiris vīrs. Vīra bērēs viņas dēls Matīss, kas bija ļoti slimīgs, labprātāk izvēlējās palikt kopā ar kalpa puisi Kārli.
Raudupiete palikusi viena savā saimniecībā vēlas vēlreiz apprecēties. Izredzētais ir Kārlis, kas jau bija iemīlējies citā meitenē. Kārlis atraida Raudupieti, par iemeslu minot Matīsu. Raudupietei dēls ir apnicis, jo ir slimīgs un viņa tam ļauj noslīkt akā.
Meitene, vārdā Ieva, apprecējās ar kādu vecu, plikpaurainu veci, vārdā Lausks. Meitene baznīcā "Jā" vārdu pateica tikai otrajā reizē. Viņi kopā nodzīvoja divus gadus. Ieva katru nakti lūdza Dievu - Lausku paņemt pie sevis.
Ieva arvien vairāk nodevās darbam.
Kādu dienu ierodas Jānis ar savu slimo māti. Viņš ir strādīgs un māte arī dara ko var.
Par Jāni Ievai pastāsta kalpones. Nu arī Ieva sāk Jānim pievērst uzmanību.
Kādu dienu asinot izkapti Jānis sagriež pirkstu, ko Ieva steidzās apkopt. Bet, kad pirksts bija jāpārsien, Ieva sāka dažādi attaisnoties.
Kādu dienu Ieva padzen Jāni un viņa māti, jo uzskata, ka māte ir vainīga pie maizes gabaliņa nozušanas.
…
